Статьи - kā noķert rampas plekstu

→ Raksti → Nepareizs aprēķins zemūdens hameleons vai kā noķert rampas plekstu

Lai pamanītu plekstu, kas atrodas apakšā, nepavisam nav viegli.

Izrādās, ka šī zivs var mainīt savu daudzveidīgo ādu krāsu. Apģērba maiņas mākslā plekste neliksies slavenajam hameleonam.

Es nezinu par tevi, bet plekstu esmu redzējis tikai pannā un, iespējams, uz zivju veikalu letes. Protams, dzīva zivs izskatās interesantāka, taču nebija tik viegli apbrīnot zemūdens hameleonu pat akvārijā.

Ilgu laiku mēs skatījāmies smilšainajā apakšā aiz biezā akvārija stikla un nevarējām atrast nevienu zivi. Visbeidzot kādam paveicās: vispirms viņi atrada vienu, tad citu, trešo ... Gids jau sen bija aizgājis, un mēs visi stāvējām akvārija priekšā. Pusstundas garumā ar kopīgiem centieniem uz diviem kvadrātmetriem smilšaina dibena mums izdevās saskaitīt vairāk nekā 20 plekstu.

Un tas atrodas spilgti apgaismotā akvārijā!

Jūras dzīļu caurspīdīgajā krēslā gandrīz nav iespējams redzēt zemūdens hameleonu.

Daudz laika vēlāk man atkal nācās atsaukt atmiņā ekskursiju uz zemūdens zoodārzu. Melnajā jūrā, kur dzīvo plekste, dzīvo vēl viena interesanta zivs - dzeloņzivis vai - kā mēs to saucam - jūras kaķis.

Bet visvairāk viņš atgādina pūķi, kuru zēniem patīk lidot debesīs, ja ne kustīgajām pusēm - spuras. Viņiem patīk zivis, piemēram, spārni, nepārtraukti savāc ūdeni zem sevis, lēnām peldot gar jūras gultni. Zinātniekus jau sen pārsteidz, ka pleksti bieži sastopami dzeloņstieņu vēderos. Kā uzbrauktuve viņus meklē, nebija skaidrs.

Lai noķertu peldošo plekstu, viņš nevar - pārāk lēns. Arī jūras hameleonu apakšā viņš neredz: dzeloņstieņi dodas medībās tikai pēc krēslas.

Ar ausi?

Bet blēdīgā plekste neizraisa nekādas skaņas. Bija oža, bet tā šķita neticami. Visas zivis, kas meklē barību ar smaržas palīdzību, var pārvietoties pret strāvu, lai sajustu ūdens radītās smakas.

Slidens slīpums, es pats to esmu vairākkārt redzējis jūrā, vienmēr peldot ar plūsmu. Ko tad?

Risinājums bija tik negaidīts, ka tas mulsināja pat pārsteigumiem pieradušus zinātniekus. Orgāns, ar kuru rampa atrod plekstu apakšā, ir Lorenzīni ampulas, un tie, kas atrodas ādā uz zivju galvas. Lorenzīnu ampulās ir visas haizivis un dzeloņstieņi.

Bija domājams, ka tie kalpo zivīm temperatūras mērīšanai. Varbūt tā ir. Mūsu dzeloņa Lorenzīni ampulas šķiet ļoti jutīgas. Viņi spēj noķert vājos elektriskos impulsus, kas rodas elpošanas laikā citu zivju, tai skaitā plakanzivju, ķermenī.

Izrādās, ka, lai paliktu dzīvs jūrā, nepietiek ar to, lai būtu neredzams, nepietiek, lai neizdotos skaņa un neizplatītu nekādu smaku, jums arī nevajag elpot.